Pirmā mīlestība — tā ir tik gaiša, godbijīga, iekārojama, un to var sagraut viens neuzmanīgs pārkāpums. Kā pārdzīvot nodevību un noticēt, ka ar to dzīve nebeidzas? Kā palikt dzīvam, kad sirds ir saplēsta? Otrā mīlestība kā likteņa dāvana, kas palīdzēs sadziedēt brūces uz sirds un liks noticēt, ka laime vēl var būt. Taču atkal viens neuzmanīgs pārpratums iznīcina visu, ko mūsu varone tik rūpīgi glabāja savā atdzimušajā sirdī. Un kā pārdzīvot jaunu nodevību? Un kā noticēt, ka pēc kārtējās nodevības dzīve nav beigusies?